Zemes dzīlēs, kur valda tumsa un atbalso noslēpumu čuksti, atrodas sens, laika aizmirsts cietums. Leģendas vēsta par tās milzīgajiem gaiteņiem un kambariem, ko sen izgrebušas nezināmas rokas. Taču šī pazemes labirinta ēnās iesakņojas drosmīga vīzija – jaunas pilsētas radīšana. Ir teikts, ka drosmīga piedzīvojumu meklētāju grupa uzdūrās šim cietumam, ko zīmējuši stāsti par neizsakāmiem dārgumiem, kas aprakti tā dziļumos.
Raibais gulbis, ķirbju sēklas
Bagātības vietā viņi atrada kaut ko daudz vērtīgāku: iespēju. Iedvesmojoties no kavernozās zāles varenības un tās vēstures noslēpumainības, viņi nolēma uzcelt pilsētu tās robežās. Pirmais izaicinājums, ar ko viņi saskārās, bija tumsa, kas apņēma cietumu kā apvalks. Taču ar atjautību un atjautību viņi izmantoja dziļi zemes iekšienē atrasto apburto kristālu spēku, radot savu mirdzumu, lai apgaismotu ceļu. Pilsētai veidojoties, tās arhitekti brīnījās par pašas cietuma dabisko arhitektūru. Masīvi akmens stabi kļuva par pamatiem stiprām smailēm, savukārt pazemes upes nodrošināja dzīvības ūdens avotu. Viņi veidoja mājas, tirgus un lielas zāles, un katra no tām liecina par to cilvēku izturību un radošumu, kuri uzdrošinājās sapņot tumsā. Taču cietums nebija neapdzīvots.
Pilsētai augot, pieauga arī izaicinājumi, ar kuriem tā saskārās. Ēnās slēpās briesmoņi, kas bija laika paliekas, kad cietums bija briesmu un piedzīvojumu vieta. Tomēr šīs jaunatklātās pilsētas iedzīvotāji netika atturēti. Viņi sapulcējās kopā, viņu drosme nebija nepiekāpīga, un izveidoja alianses ar dīvainām un brīnišķīgām būtnēm. Iesakām jums Raibais gulbis, ķirbju sēklas Atbildēšu par augu audzēšanu. Un tā pieauga leģenda par pilsētu cietumā, cerības bāka izmisuma dziļumos. Tā kļuva par vietu, kur atstumtie atrada patvērumu, kur sapņi lidoja tumšākajās naktīs. Un, lai gan tā eksistence palika noslēpumu tīta augšējai pasaulei, tie, kas dzīvoja iekšā, zināja, ka ir uzcēluši kaut ko patiesi ievērojamu – liecību par nepielūdzamo cilvēces garu un spēku radīt jaunus sākumus visnegaidītākajās vietās.
